10.06.2021

Kā ceļu būvnieki Latviju padarīs tīrāku?

Vides ilgtspēja un dabai draudzīgi risinājumi ir parametri, kas pakāpeniski ienāk Latvijas būvniecības nozarē. Arī “Binders” būvlaukumi vienmēr bijuši atvērti inovācijām – kā vieni no pirmajiem adaptējām reciklētā asfalta izmantošanu Latvijas ceļos, taču šobrīd  nozarē ir aktuāla diskusija  par pārstrādātas riepu gumijas izmantošanu asfalta ražošanā.  Jāatzīst  – labs, mūsdienām atbilstošs uzstādījums, taču – vai tik lēts un vienkāršs kā nereti publiski tiek pausts?  Ceļu būvnieku līdzšinējā pieredze rāda, ka inovāciju ieviešanā pie mums jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, tāpēc, mūsuprāt, šo procesu vajadzētu īstenot soli pa solim un, galvenais – sadarbojoties  gan nozares ietvaros, gan ar vairākām ministrijām ( Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija).

Lai arī publiskajā telpā ir izskanējuši apgalvojumi, kas varētu likt domāt, ka pašreizējā asfalta ražošanas izejmateriāla – bitumena modifikatora, cena ir pat desmit reizes lielāka nekā sasmalcinātajai gumijai, loģika saka priekšā, ka to nevar uztvert tik viennozīmīgi. Ir jāsaprot, ka gumiju nevar vienkārši integrēt asfaltā – ir nepieciešams speciāls izejmateriāla/sagataves  apstrādes process, kas to ļautu organiski iemaisīt seguma masā, kā arī būtiski atšķiras šo materiālu pievienojamie daudzumi. Lai to paveiktu kvalitatīvi, ir nepieciešams visaptverošs tehnoloģijas izstrādes, testēšanas un ieviešanas process, kas prasa speciālas iekārtas, zināšanu bāzi,  līdzekļus un, kas ir svarīgi –  arī laiku. Spriežot pēc ārzemju pieredzes, salīdzinot abu risinājumu cenas, izmaksu svaru kausi  diemžēl nenosliecas  par labu  jaunajai tehnoloģijai. Tas nozīmē, ka paralēli jāizstrādā finanšu kompensācijas mehānisms.

Negribētos nonākt situācijā, kad jauno tehnoloģiju izstrāde un ieviešana pēc būtības tiktu uzvelta uz būvnieku pleciem. Atgādinām, ka vairāku gadu garumā būvniekiem bija jācenšas pārliecināt, lai pasūtītājs valsts galveno autoceļu projektos iekļautu tādu kvalitāti un ilgmūžību nodrošinošu produktu kā polimērmodificēts bitumens.

Ja uzskatām, ka mūsu valsts kapacitāte ļauj pašiem radīt un pielāgot risinājumus, nevis mācīties no ārzemēs gūtās pieredzes (kas, mūsuprāt, būtu ātrāks un lētāks risinājums), tad vajadzētu apsvērt ideju par vienotu ceļu būvniecības inovāciju centru, kur lielākais būvdarbu pasūtītājs, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, plecu pie pleca darbotos ar būvniekiem, zinātniekiem un mācībspēkiem, testējot risinājumus un izstrādājot kontroles kritērijus tehnoloģijām, kas piemērotas Latvijas apstākļiem. Ja šāda vietējā  sadarbība  kādu apsvērumu dēļ nav iespējama, tad sliecamies uzskatīt, ka  nevajadzētu  izdomāt riteni no jauna – mācāmies un adaptējam ārvalstu risinājumus Latvijas apstākļos, bet virzienam un tehnoloģijām ir jābūt skaidrām! Ir jāatbild uz jautājumu: vai primāri vēlamies nodrošināt  izlietoto riepu maksimālu utilizāciju ,vai radīt inovatīvu/augstvērtīgu ceļa ilgmūžību uzlabojošu materiālu?

Gumijas riepu otrreizēja pārstrāde un izmantošana asfalta ražošanā ir viens no virzieniem, kas Latvijā varētu palīdzēt atrisināt vides piesārņojuma problēmas. Lai arī potenciālie ieguvumi no vides tīrības viedokļa ir vērā ņemami un būvniecības segments kopumā ir gatavs piedalīties  valstiski nozīmīgajā procesā, pagaidām tehnoloģijas pielietošanā ir pārāk daudz neskaidrību, tāpēc tā ir rūpīgi jāizpēta, plānveidīgi jāvada soli pa solim, un – ciešā sadarbībā ar valsts institūciju pārstāvjiem.